Režisora un kinooperatora Rodrigo Rikarda atmiņu vēstījums par Rikardu dzimtu, par tēva mājām, par Vecmīlgrāvi un tā tuvāko apkārtni, tur pavadīto bērnību un pieredzēto vēlakajos gados. Arī pārdomas par filmu veidošanu, grūtībām un paradoksiem, kas gadījušies tikpat filmēšanas laukumā, kā pieņemšanas skatēs, un to, kā no operatora asistenta kļūt par daudzu autorfilmu veidotāju. Stāstījumā ik katra atminēta lieta, cilvēks vai sajūta Rodrigo Rikardam var likt meklēt un atskatīties pagātnē – Augusta Dombrovska bezalkohola biedrība „Ziemeļblāzma”, Burtnieku nams, rakstnieks Vilis Lācis, Daugavgrīvas Baltā baznīca –, lai kā mozaīka veidotos kultūrvēsturisks dzimtā Vecmīlgrāvja un paša autora portrets.