Description
«…Es mīlēju puķes, šīs zemes un saules daiļākās lutekles, šīs graciozās gaceles starp augiem, kuru dzīslās tvīkst viskošākās asinis.(..) Bet sevišķi mīļas bija man rozes, kad tās kā kairinošas nimfas attin iz zaļās tunikas savas šķīstās, riestošās ziedu krūtis, rīta rasā mazgādamās, un lilijas, šīs burvīgās sirēnas, kas savā debešķīgajā smaržu valodā dzied manai dvēselei to daiļāko mīlestības dainu.»
Par autoru:
Vilis Plūdonis (1874-1940) vairāk pazīstams latviešu literatūrā ar alegoriskām poēmām un balādēm kā nepārspējams dzejas skaniskuma meisters. Šajā krājumā ietvertie rakstnieka prozas paraugi atklāj Vili Plūdoni arī kā lielisku prozaiķi.
