Description

Jāņa Krēsliņa Rakstu trešajā sējumā apkopotas periodikā publicētās (un arī nepublicētās) apceres par valodniecības, grāmatniecības, bibliotēku, tēlotājmākslas un vēstures jautājumiem. Autors šīs apceres nodēvējis par “Laikmeta liecībām” – lai akcentētu, ka tās izprotamas sava laika kontekstā. Taču J.Krēsliņa apcerēm ir kultūrvēsturiska nozīme, un bagātās informācijas, kā arī konversālā skatījuma dēļ tās ir lasāmas arī citā laikā. Sējumu noslēdz ieskats J.Krēsliņa bagātajā vēstuļu arhīvā. Viņš sarakstījies ar daudzām Latvijas (un ne tikai) kultūrvēsturē izcilām personībām, pats tām piederēdams.

Par autoru:

Jānis Krēsliņš (1924 – 2021) trimdas dzejnieks,  Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. 1946. gadā publicētas pirmās recenzijas par glezniecību, 1948. gadā – dzejas publikācija dzejolis “Uz akmens plākšņu galda”. 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, dzīvoja Ņujorkā un iesaistījās Ņujorkas latviešu literārā un kultūras dzīvē. Bijis viens no žurnāla “Jaunā Gaita” redaktoriem (1959-1962). Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā. Dzejoļu krājumā “Tomēr, es atceros” (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 20. gs. 50.-–60. gadu mijā.