Description

Par autoru:

Andrejs Eglītis (1912–2006) dzejnieks, esejists, publicists, spilgta personība Latviešu dzejā. Literārā debija 1934. gadā. 1945. gada 7. maijā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1998. gada augustā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Lielāko dzīves daļu pavadot trimdā viņa dzejas galvenais vēstījums un stūrakmens ir patriotisms un tēvzemes mīlestība. Eglīša trimdā rakstīto liriku raksturo mīlestības skumjas, sāpes par zaudēto un izpostīto dzimteni, par tautas likteņiem. Tomēr visu viņa dzeju caurstrāvo pārliecība, ka Latvijas brīvība ir neizbēgama.  Pats par sevi dzejnieks ir teicis: ”Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums. Dzeja ir manī ierakstīta. Visi dzejoļi ir no zemapziņas. Bieži vien tie ir uzplaiksnījumi, kad vajag tikai pierakstīt.” Dzejnieks Pēteris Ērmanis viņu nodēvējis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums. Viņa vārsmas kļuva latviešu trimdas un vispār latviešu gara dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Paliekoša vērtība ir Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”; teksts tulkots angļu, zviedru, spāņu, itāļu, vācu, norvēģu, dāņu portugāļu un citās valodās un to komponējuši Lūcija Garūta, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš. Saņēmis daudzas literārās prēmijas un apbalvojumus.